Pirmā svarīgā lieta, ko speciālisti iesaka cilvēkiem, kuri daudz vingro, daudz svīst, cieš no sirds slimībām, kā arī cilvēkiem, kuriem bieži ir caureja, ir rūpēties par elektrolītu līdzsvaru savā organismā. Un, lai gan "elektrolītu" jēdziens nav jauns, mēs varam tuvāk aplūkot elektrolītu priekšrocības, to ietekmi uz veselību, ieteikumus un visbeidzot jaunākos pētījumus, kas saistīti ar elektrolītiem. Un nav svarīgi – mēs runājam par augiem, dzīvniekiem vai cilvēkiem – elektrolīti ir nepieciešams dzīvības pastāvēšanas nosacījums.
Kas ir elektrolīti un kā tie mums ir noderīgi?
Ķīmiski elektrolīti ir vielas, kas šķīdumā pārvēršas pozitīvos vai negatīvos jonos un spēj vadīt elektrisko strāvu. Neviena augstāka dzīvības forma nevar pastāvēt bez elektrolītiem. Un tāpat var arī cilvēki. Elektrolīti ir nepieciešami mūsu šūnu un orgānu darbībai. Tie ir minerālu joni, kas atrodami asinīs un citos ķermeņa šķidrumos .
Šie minerāli var būt skābs, bāzisks un arī sāļš. Vissvarīgākie un atbilstošākie elektrolīti mums ir kalcijs, magnijs , hlors, fosfors, kālijs , nātrijs.
Elektrolīti veic daudzas un diezgan svarīgas funkcijas. Pirmkārt, tā regulē ūdens daudzumu un vielmaiņu organismā. Tā regulē arī asins pH, nervu un muskuļu funkcijas, asinsspiedienu un atjauno bojātos audus . Piemēram, muskuļu kontrakcija notiek noteiktu ķīmisku reakciju dēļ. Šo reakciju laikā uz muskuļu šūnām tiek sūtīti elektriskie signāli. Muskuļus un neironus aktivizē elektrolītu kustība starp šūnu ārpusšūnu un intracelulāro šķidrumu caur tā sauktajiem jonu kanāliem. Tāpēc muskuļu kontrakcijai ir nepieciešami kalcija, nātrija un kālija joni. Bez šiem joniem kontrakcija vājinās vai kļūst nekontrolējama.
Otrkārt, elektrolīti veic transporta funkciju – tie pārnēsā dažādas vielas (tostarp pārtiku) uz dažādām ķermeņa daļām .
Konkrēti, magnija jons ir nepieciešams enerģijas metabolismam, nervu impulsu pārraidei, enzīmu aktivitātei, kā arī kaulu un zobu struktūras veidošanai. Kālijam ir līdzīgas funkcijas. Piemēram, nātrijs regulē slāpju sajūtu, piedalās termoregulācijā un uztur pH līdzsvaru. Negatīvi lādētie hlora joni ir iesaistīti skābekļa metabolismā un ir svarīgi gremošanai, jo tie ir daļa no kuņģa skābes.
Jaunāki pētījumi atklāj, ka dažādi elektrolītu joni ir atbildīgi arī par detoksikācijas procesiem, atbalstot limfātiskās sistēmas stāvokli . Tas notiek, veidojot noteiktus ķīmiskus savienojumus, ko sauc par helātiem. Tādā veidā toksiskās vielas tiek detoksicētas, pirms tās var kaitēt mūsu organismam. Lielisks detoksikācijas piemērs var būt organismā izveidojušos toksisko aminoskābju savienojumu izmantošana.
Ir arī vērts pieminēt tā nozīmi imūnsistēmai — pateicoties elektrolītiem, šūnu membrānas tiek uzturētas stipras, apgrūtinot vīrusu vai baktēriju iekļūšanu tajās .
Elektrolītu nelīdzsvarotība
Elektrolītu nelīdzsvarotību bieži izraisa citi veselības traucējumi, piemēram, nieru slimība, sirds slimība vai citi stāvokļi, piemēram, pārmērīga svīšana, vemšana vai caureja. Elektrolītu nelīdzsvarotība ir arī biežāk sastopama vasaras karstuma viļņu laikā un lietojot noteiktus asinsspiediena medikamentus, piemēram, diurētiskos līdzekļus, AKE inhibitorus un pretvēža medikamentus.
Jūs varētu uztraukties par elektrolītu līdzsvara traucējumiem, ja Jums ir bieža nogurums, letarģija, neregulāra sirdsdarbība, jutīgums un aizkaitināmība, reibonis, muskuļu spazmas un biežas asinsspiediena svārstības.
Visas šīs nepatīkamās sajūtas var izraisīt gan pārāk augsta, gan pārāk zema elektrolītu koncentrācija. Svarīgi atzīmēt, ka pārāk daudz elektrolītu cilvēka organismā arī nesniedz nekādu labumu. Piemēram, pārāk daudz nātrija (hipernatriēmija) izraisa vispārēju vājumu organismā. Ļoti augsta nātrija koncentrācija var attīstīties līdz paralīzei, sirdslēkmei un pat komai.
Pārāk daudz kālija ir bīstams. Tiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus vai daudzus sirds un asinsvadu medikamentus, ieteicams izvairīties no kālija piedevām vai pārtikas produktiem, kas bagāti ar kāliju. Tas ir tāpēc, ka daudzi no šiem medikamentiem organismā saglabā kāliju, kas palielina tā līmeni.
Kalcija līmenis ir relatīvi reti sastopams. Ja tas notiek, ir svarīgi pārbaudīt citus stāvokļus. Piemēram, kaulu slimības, endokrīnās sistēmas traucējumi vai pat vēzis. Cilvēkiem ar augstu kalcija līmeni asinīs ir apetītes zudums, bieža vemšana un pat var nonākt komā.
Lai nodrošinātu normālu elektrolītu līmeni organismā, mums jāpārskata mūsu uzturs.
Pēc caurejas, vemšanas vai intensīvas fiziskās slodzes nepieciešams lietot iekšķīgi lietojamus elektrolītu šķīdumus. Šādi šķīdumi pasargā organismu no dehidratācijas un ātri atjauno zaudēto elektrolītu daudzumu.
Šajā tabulā ir parādītas minerālu labvēlīgās īpašības.
Dabiskie minerāli |
Ietekme |
Kalcijs (Ca++) |
Kalcijs ir galvenā kaulu strukturālā sastāvdaļa. Šis minerāls ir asins sastāvdaļa un ir iesaistīts asins recēšanas procesā. Turklāt kalcijs ir šūnu strukturālo komponentu sastāvdaļa. Tas ir nepieciešams nervu sistēmas darbībai, visu organisma dziedzeru šūnu sekrēcijas aktivitātei. |
Kālijs (K+) |
Tas ir nepieciešams organisma šķidruma līdzsvara uzturēšanai, normālai nervu sistēmas un sirds muskuļu darbībai. Tas ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Kālija joni ir iesaistīti nervu impulsu pārraidē muskuļos. |
Hlors (Cl-) |
Hlors ir iesaistīts ķermeņa šķidrumu osmotiskā spiediena uzturēšanā, ūdens metabolismā un sālsskābes ražošanā kuņģī. |
Nātrijs (Na+) |
Piedalās organisma ūdens metabolismā, uzlabo gremošanu, mazina hronisku gastrītu un stimulē kuņģa sulas sekrēciju. |
Sulfāts (SO4-) |
Tas samazina holesterīna līmeni asinīs un kuņģa sekrēciju, var darboties kā diurētiķis, izvada no organisma vairāk kaitīgu vielu, veicina žults veidošanos, tās izdalīšanos no aknām žultspūslī un no turienes divpadsmitpirkstu zarnā, kā arī atšķaida žulti. |
Magnijs (Mg+) |
Mazina aizkaitināmību, bezmiegu, galvassāpes, sirds ritma traucējumus, palīdz cilvēkiem ar aknu un žultsvadu slimībām. Krampji ir magnija deficīta simptoms. |
Bora dioksīds ( BO2- ) |
Bors ir nepieciešams kaulu veidošanai un stiprināšanai – tas novērš kalcija izvadīšanu no kauliem. Bors arī palīdz novērst zobu bojāšanos un stiprina zobu emalju. |
Cinks (Zn++) |
Cinks ir DNS pamatelements. Tas ir ļoti svarīgs imūnsistēmai, palīdz skeleta veidošanā. Cinks ir iesaistīts ķermeņa šūnu atjaunošanā un atbalsta pareizu prostatas un vīriešu hormonu darbību. |
Kobalts (Co) |
Kobaltu lieto nervu bojājumu aizsardzībai un ārstēšanai. Kobalts veicina dzelzs uzsūkšanos zarnās. |
Hroms (C+++) |
Svarīgi ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku metabolismam. Kopā ar insulīnu hroms ir iesaistīts cukura metabolismā un stabilizē cukura līmeni asinīs. Tas attīra artērijas, samazinot holesterīna un triglicerīdu līmeni un regulē apetīti. |
Varš (Cu++) |
Šis mikroelements palīdz uzturēt normālu asins sastāvu – tas piedalās hemoglobīna veidošanā, veicina dzelzs uzsūkšanos un uzlabo kaulu struktūru. Varš ir dažādu enzīmu sastāvdaļa un veicina kaulu smadzeņu veidošanos. |
Fluors (F-) |
Fluorīds palīdz kalcijam uzkrāties un nogulsnēties kaulos. Tas ir atrodams zobos un kaulu audos. Tas arī aizsargā zobus no bojāšanās. |
Germānijs (Ge) |
Germānijs darbojas kā vielmaiņas katalizators. Tiek uzskatīts, ka germānijs ir noderīgs vēža ārstēšanā. Turklāt tā lietošana palielina endorfīnu (labsajūtas hormonu) veidošanos un samazina asins viskozitāti. |
Jods (Es) |
Jods ir būtisks vairogdziedzera normālai darbībai. Tas regulē organisma izdalītās enerģijas daudzumu un, stimulējot vielmaiņu, palīdz sadalīt taukus. Normāla vairogdziedzera darbība nosaka garīgās aktivitātes intensitāti, matu, ādas un zobu stāvokli. Regulāra un pietiekama joda uzņemšana ir būtiska bērna normālai augšanai, attīstībai un veselībai. |
Dzelzs (Fe++) |
Dzelzs ir svarīgs elements, kas palīdz veidot sarkanos asinsķermenīšus (eritrocītus) un lielāko daļu enzīmu. Dzelzs ir arī svarīgs minerāls neiroloģiskajām funkcijām organismā. |
Mangāns (Mn) |
Šis mikroelements ir nepieciešams B1 vitamīna un E vitamīna metabolismam. Tas aktivizē fermentu aktivitāti, kas nosaka normālu gremošanu un pārtikas izmantošanu. Mangāns darbojas kā katalizators tauku un holesterīna sadalīšanā. Tas ir svarīgs smadzeņu un nervu uzturam un stimulē dzimumhormonu ražošanu. |
Informācija ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem, un, ja jums ir īpašas bažas, jums jākonsultējas ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu.